Hohlomas istabiņa tika atvērta 2005. gada februārī. Tā ir viena no visinteresantākajām un oriģināli noformētākām Krievu nama izstāžu zālēm. Neliela, taču ļoti mājīga telpa ir veidota krievu mājas stilā, bet tās mēbeles ir apgleznotas Hohlomas rakstu stilā.

Viena no ievērojamākajām Krievu kultūras centra ekspozīcijām. Vecajā manuskriptu grāmata “Дегуцкий летописец” rakstīts, ka pirmie vecticībnieki, kuri nepieņēma patriarha Nikona baznīcas reformas un tāpēc tika vajāti dzimtenē, parādījušies Dinaburgas (Daugavpils) pilsētas apkārtnē 1659. gadā.

2017. gada 9.novembrī Krievu kultūras centra malahīta zālē valsts simtgadei veltītās izstādes “Mēs savai Latvijai” grandiozā atklāšanā pulcējās daudz cilvēku. Izstāde “Mēs savai Latvijai” jeb, kā centra darbinieki to sauc, “slavas istaba”, radās lielās jubilejas svinību priekšvakarā – Latvijas Republikas 100. gadadiena.

Ekspozīcija iepazīstina ar vienu no vecākajiem krievu tautas nodarbēm, kas kļuva par unikālu māksliniecisku parādību, – Gžeļas keramiku. Gžeļa – sens podniecības Piemaskavas rajons. Nav īsti zināms, kad šeit sāka nodarboties ar keramikas trauku izgatavošanu.

Ekspozīcijā apskatāma senā, vairāk nekā simt gadus vecā, dokumenta kopija – Dvinskas otrās četrgadīgās skolas audzēkņa Grigorija Bogdanova atzinības raksts, kas izsniegts par panākumiem un labu uzvedību 1912. gadā. Lapā attēlots imperators Aleksandrs I, Krievijas impērijas karavadoņi un 1812. gada kara kauju ainu momenti.

Unikālo kolekciju “Pasaku istabiņa” Krievu kultūras centram 2007. izveidoja KKC mākslinieks Pjotrs Hudobčenoks.

Vienā no Krievu kultūras centra izstāžu zālēm izvietota ekspozīcija „Pareizticība Latgalē”. Tajā ir plaši vēsturiski materiāli, kas parāda, ka pareizticībai mūsu novadā un valstī ir dziļākas saknes, nekā parasti tas tiek uzskatīts.

Ekskursijas Krievu kultūras centrā notiek plkst 9:00-18:00 (darba dienās); plkst. 10:00-14:00 (sestdienās).