VECTICĪBA LATVIJĀ

Ekspozīcija “Vecticība Latvijā” ir iekārtota kā vecticībnieku mājas viesistaba.

17. gadsimta vidū Krievijas Pareizticīgajā baznīcā tika īstenotas reformas. Daļa garīdznieku un ticīgo tās neatbalstīja, kā rezultātā notika baznīcas šķelšanās. Kopš tā laika baznīca sadalījās divās daļās – oficiālajā (valdošajā) un vecticībnieku, kas noraidīja jauninājumus. “Vecās ticības” piekritēji tika pakļauti vajāšanām un bija spiesti kopā ar ģimenēm doties uz valsts nomaļajiem reģioniem vai ārpus tās robežām, tostarp uz tagadējās Latvijas teritoriju. Agrāk vecticībnieki dzīvoja noslēgti, rūpīgi saglabājot savu ticību, kultūru un tradīcijas. Var teikt, ka vecticībnieki ir senās krievu kultūras glabātāji.

Mūsu viesistabā izvietotajā Latvijas kartē atzīmētas vecticībnieku draudzes. Īpaši daudz to ir Latgalē. Vienīgi Daugavpilī vien ir sešas vecticībnieku draudzes, un katrai no tām ir savs dievnams.

Ekspozīcijā apskatāms arī tradicionālais vecticībnieku sieviešu un vīriešu krekls, bērnu kristību tērps, kā arī lāde, kurā senāk glabāja visas ģimenes mantas. Ekspozīcijas plauktos izvietoti seni samovari – neatņemama sadzīves sastāvdaļa ikvienā krievu ģimenē –, kā arī keramikas trauki. Viens no māla krūkiem ir izgatavots 1900. gadā. Šeit var aplūkot koka traukus, koka veļas gludināšanas rīku, senus čuguna izstrādājumus – podu, ogļu gludekļus, kafijas dzirnaviņas un daudzus citus vecticībnieku sadzīves priekšmetus.

AUDIO GUIDE ENG