VECTICĪBA LATVIJĀ
Viena no ievērojamākajām Krievu kultūras centra ekspozīcijām. Vecajā manuskriptu grāmata “Дегуцкий летописец” rakstīts, ka pirmie vecticībnieki, kuri nepieņēma patriarha Nikona baznīcas reformas un tāpēc tika vajāti dzimtenē, parādījušies Dinaburgas (Daugavpils) pilsētas apkārtnē 1659. gadā.
Lielākā daļa no viņiem apmetās kreisajā Daugavas krastā Liginišķos, kur 1660. gada vasarā tika uzbūvēta pirmā vecticībnieku baznīca mūsdienu Latvijas teritorijā.
Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā 350 gadi. Vecticībnieki veiksmīgi integrējās uzturēšanās valstī, kas kļuva par viņu otro dzimteni, vienlaikus neiesaistoties nevienā etniskā grupā. Visu šo laiku vecticībnieku-pārceļotāju pēcteči rūpīgi saglabāja savu “veco ticību”, īpatnēju kultūru, valodu, tradīcijas un paražas, amatus un mākslinieciskās nodarbes. Viņi cēla baznīcas, rotātas ar unikālām svētbildēm, veidoja reliģiskas kopienas, kas kļuva par nozīmīgiem garīguma un kultūras centriem.
Mūsu valsts vecticībnieku kopienu vēsture un kultūra ir viens no galvenajiem Daugavpils Krievu kultūras centra izpētes objektiem. Divdesmit piecu gadu laikā tā darbiniekiem izdevās savākt daudzus arhīvu dokumentus, muzeju eksponātus un citus materiālus par šo tēmu. Uz šo materiālu pamata 2004. gadā Krievu namā ar Krievu kultūras centra vadītāja vietnieka Jurija Jermakova pūlēm tika izveidota pastāvīga izstāde “Latvijas vecticībnieku garīgā un materiālā kultūra”. Plašajā ekspozīcijā tiek izstādītas senas un jaunas svētbildes, unikāli atveidojumi, pēc kuriem mūsdienās zīmē seno svētbilžu kopijas, baznīcas tērpi un piederumi (vīraku kvēpināmie trauki, lampādes un citi), senas rokrakstu un iespiestas dievkalpojumu grāmatas, mūsdienu izdevumi (kalendāri, žurnāli, izglītošanas literatūra, kultūrvēstures pētījumi). Izstāde iepazīstina arī ar vecticībnieku ikdienu. Šeit tiek demonstrēti dažādi sadzīves priekšmeti: drēbes (bērnu kleitas, rokām izšūtie krekli, sieviešu lakati utt.), saimniecības (trauki, izšūtie dvieļi, koka piestas, vērpjamais ratiņš, seni gludekļi) un citi piederumi. Ekspozīcijas skulptūras veidojis pazīstamajs Daugavpils mākslinieks un tēlnieks Pjotrs Hudobčenoks.
Vienu no ekspozīcijas stūrīšiem aizņem stends, veltīts pazīstamajam un cienītajam pilsētas vecticībniekam, kurš dzīvoja pirmās Latvijas Republikas gados, četru Saeimu deputātam Meletijam Kaļistratovam, kura vārdā ir nosaukta sabiedriskā organizācija (Meletija Kaļistratova nams). Visu mūžu Meletijs Kalistratovs bija krievu mazākumtautības un vecticībnieku interešu aizstāvis Latvijā. Šeit apkopotas viņa vēstules, dokumenti, grāmatas un citas lietas, ko Krievu namam ziedojuši viņa radinieki. Ekspozīcija “Vecticībnieku garīgā un materiālā kultūra Latvijā” pastāvīgi tek papildināta ar jauniem dokumentiem, eksponātiem un kļūst par neatņemamu Daugavpils vecticībnieku kultūras un vēstures sastāvdaļu.
AUDIO GUIDE ENG