30. oktobrī Daugavpils pilsētas domes konferenču zālē notika Jersikas Evaņģēlija 750. gadadienai veltīta zinātniska konference. Konferenci ar Daugavpils Universitātes un Daugavpils Latviešu biedrības atbalstu organizēja Krievu kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Pareizticīgās baznīcas Daugavpils-Rēzeknes diecēzes Daugavpils apriņķa mācītājiem.
Konference notika, ievērojot nepieciešamos noteikumus vīrusa izplatības ierobežošanas apstākļos, klātesot Krievijas un Baltkrievijas diplomātiem, nacionālo kultūras biedrību un kultūras institūciju pārstāvjiem, kā arī garīdzniekiem, vēsturniekiem un etnogrāfiem. Klātesošie varēja redzēt jubilejai pārpublicēto grāmatu “Jersikas evaņģēlijs”.
Pasākumu ar viņa svētību atklāja Daugavpils apriņķa prāvesta vietas izpildītājs, Borisa un Gļeba katedrāles priesteris Pāvels Tkačenko.
Plenārsēdē tika izskanējuši šādi ziņojumi:
• “Jersikas evaņģēlijs – Daugavpils-Rēzeknes diecēzes svētlieta”, referents – t. Aleksandrs Jukimovičs
• “Militāri politiskā situācija ap Hercikes valdību Jersikas evaņģēlija radīšanas laikā” + Jersikas apmetnes 3D rekonstrukcijas demonstrācija, referents – pedagoģijas maģistrs A. Bogdanovs
• “Terra Marianna – Livonijas hronikas albums”, referents – vēstures zinātņu doktore, G. Barkovska
• “Jurģa-popoviča tēls J. Niedres romānā “Un vēji triec nodegu pelnus”, referents – filoloģijas maģistre N. Kožanova
• “Grāmatu miniatūra Jersikas evaņģēlijā”, referents – filoloģijas doktors, profesors A. Neminuščijs.
Ar poētisku veltījumu Jersikas evaņģēlijam Daugavpils-Rēzeknes diecēzei uzstājās dzejnieks Aleksandrs Jakimovs.
Pēc ziņojumiem tika demonstrēti svētam Jersikas evaņģēlijam veltīti videosižeti un autoru – Ņinas un Valentīna Margeviču – uzstāšanās.
Konferencē notika arī 19. gadsimta vēsturnieka Alekseja Sapunova grāmatas faksimila izdevuma “Inflants” prezentācija (Krievu kultūras centra izdevniecība). Izdošanas redaktore Gaļina Ivanova iepazīstināja ar komandu, kas strādāja pie grāmatas izveidošanas: par idejas autori kļuva Genovefa Barkovska, viņa sagatavoja publicēšanai 19. gadsimta tekstu un tulkoja to latviešu valodā; vāku dizainu veidojusi jauna māksliniece Alena Kondratoviča; Veronika Ruža kļuva par publikācijas latviešu valodas versijas literāro redaktori; nestandarta izkārtojumu profesionāli veica Irina Ciba. Grāmatas noformējumā tika izmantotas virtuālās rekonstrukcijas “Dinaburgas pils” un “Cietokšņa katedrāle” (autori Maksims Ivanovs un Aleksandrs Bogdanovs).
Grāmata tika izdota ar Kultūras ministrijas un Dienvidlatgales nevalstisko organizāciju atbalsta centra finansiālu atbalstu.