Martā Krievu kultūras centrā (Varšavas ielā 14) tiks atklāta grāmatu izstāde, veltīta Starptautiskai pareizticīgās grāmatas dienai.
Grāmatu izstādes galvenais mērķis ir iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus ar mūsdienu autoru garīgajām grāmatām un nenovērtējamiem arhīva eksponātiem – šie eksemplāri ir Krievu kultūras centra bibliotēkā.
Izstādes apmeklētāji varēs iepazīties ar grāmatām par krievu pareizticīgās baznīcas vēsturi, par svētajiem, kā arī atklāt teologu darbus un iepazīties ar baznīcas kalpu darbiem un mūku garīgajām mācībām, apskatīt Latvijas Pareizticīgās Baznīcas sinodes izlaistās grāmatas.
Starp seno grāmatu autoriem ir ļoti slaveni vārdi:
– tas ir arhibīskaps Filarets (Gumiļevskis), starp citu, viņam bija tieša attiecība ar 1836. gadā izveidoto Rīgas eparhiju, jo kopš 1841. gada viņš bija Rīgas eparhijas vikārs;
– Metropolīts Filarets (Drozdovs) – viņa vārds ir zināms ne tikai ticīgajiem un teologiem, bet arī tiem, kuriem patīk Puškina dzeja. Viņš bija devis Puškinam atbildi uz viņa dzejoli:
“Ne velti dāvana, nejauša dāvana
Dzīve, kāpēc tu man dod?..”.
“Tas nav velti un nav nejauša dāvana no Dieva…”, uzrakstīja Puškinam Mitropolīts Filarets. Starp citu, tieši Filarets (Drozdovs) iecēla Filaretu Gumiļevski Rīgas katedrā;
– starp slavenākajiem mūsdienu autoriem var nosaukt metropolīta Iljona (Alfejeva) vārdu, kas pazīstams kā baznīcas vēsturnieks, komponists, pedagogs;
– rakstnieks Sergejs Zenkovskis, profesors Aleksejs Osipovs un citi plaši pazīstami vārdi.
Grāmatas var apskatīt baznīcslāvu, latviešu un krievu valodā. Vissenākā grāmata publicēta 1882. gadā, bet vismodernākā – 2020. gadā.
Izstādes atklāšana notiks 1. martā plkst. 17:00 tiešsaistes konferencē (Zoom platformā, linku var atrast KKC Facebook lapā).
Uzsverot, ka garīgo grāmatu lasīšanai ir liela nozīme, pievērsīsimies vārdiem, ko sacījis patriarhs Kirils: „Ir ļoti svarīgi, lai mūsu laikabiedri iemācītos uzzināt pareizticīgās grāmatas, mīlēt tos un izmantot grāmatas gudrību, it īpaši sarežģītās dzīves situācijās.”
Izstādes atklāšanā var piedalīties visi interesenti.
Pec izstādes atklāšanas līdz 19.martam izdevumu oriģinālus var apskatīt Krievu kultūras centra bibliotēkā, bet KKC logos – atsevišķas grāmatas lapas kopijas.