Lasām kopā: KKC online pasākums, kas veltits Vispasaules skaļās lasīšanas dienai
Katru gadu tūkstošiem cilvēku visā pasaulē katru marta pirmo trešdienu velta skaļai lasīšanai. Šogad Vispasaules skaļās lasīšanas diena iekrita 1. martā.
Šīs dienas galvenais mērķis ir parādīt lasīšanu kā mijiedarbības veidu ar ārpasauli un kā iespēju nodot savas emocijas citam cilvēkam kopā ar skanošo vārdu.
Krievu kultūras centrs organizē Vladimira Krimova krājuma „Из кладовой писателя” (1951 g.) kolektīvo lasīšanu. Tikšanās pasākumā notiks online platformā Zoom 2023. gadā 1. martā plkst. 16.00, piedalīsies pasniedzēji un studenti no Daugavpils Universitātes – viņi kopā ar mums lasīs V. Krimova krājuma fragmentus un piedalīsies diskusijā.
Aicinām pievienoties klausītājus: PIETEIKTIES DALĪBAI KONFERENCE ZOOM var, rakstot uz e-pastu krievunams@gmail.com, kā arī sazinoties ar mums Facebook lapā ar ziņu (messenger)!
Vladimirs Krimovs dzimis 1878. gada 7. (19. pēc v.st.) Dinaburgā (Daugavpils) trūcīgā vecticībnieku ģimenē. Zēna tēvs agri nomira, un māte audzināja vienīgo dēlu lielā stingrībā. Bērnībā piedzīvotā nabadzība kļuva Vladimiram Krimovam par stimulu turpmākajā dzīvē tiekties nopelnīt pēc iespējas vairāk, kas viņam arī spīdoši izdevās, jau jaunībā kļūstot par miljonāru. Zēns bija liels grāmatu lasītājs – pustumsā lasot, viņš jau bērnībā sabojāja redzi un vecumdienās kļuva pilnīgi akls. 
1909. gadā Harkovā (Ukraina) iznāk V. Krimova pirmais stāstu krājums „Здесь”, bet tas negūst cerētos panākumus. Laikā no 1913. līdz 1917. gadam V. Krimovs realizē savu veiksmīgāko projektu – izdod augstākās sabiedrības dzīves un stila žurnālu „Столица и усадьба”. Tas bija bagātīgi ilustrēts izdevums, kurā līdztekus smalko aprindu dzīves hronikai tika publicēti augstvērtīgi kultūras dzīves apskati, memuāri un mākslas vēstures materiāli, padomi kolekcionāriem. Žurnāla tapšanā piedalījās labākie tā laika grafiķi, mākslinieki, fotogrāfi un žurnālisti. Šis izdevums nav zaudējis savu kultūrvēsturisko nozīmi arī šodien.
1918. gada februārī V. Krimovs devās ceļojumā apkārt pasaulei. Viņš apmetās uz dzīvi Berlīnes priekšpilsētā. Tur viņš nodibināja ģimeni – apprecēja savu sekretāri. Emigrācijā viņš turpināja daudz rakstīt un publicēties. 1921. gadā V. Krimovs laida klajā vienu no savām labākajām grāmatām – ceļojumu aprakstu krājumu „Богомолы в коробочке”. 1933.-1935. gadā iznāca autobiogrāfiska tetraloģiju „За миллионами”, kas guva lielu atsaucību lasītāju vidū. 
1945. gadā iznāca viens no labākajiem viņa darbiem – romāns „Фенька”, kur talantīgi attēloti krievu vecticībnieku raksturi un dzīves vide. 1951. gadā tika izdots krājums „Из кладовой писателя”, un 1960. gadā nāca klajā autobiogrāfisks romāns „Завещание Мурова”.
Laikabiedru atmiņās V. Krimovs ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem rakstniekiem un cilvēkiem. Veiksmīga uzņēmēja slava neļāva laikabiedriem objektīvi novērtēt viņa rakstnieka talantu.
Vladimirs Krimovs nomira 1968. gada 6.februārī savā villā Parīzes priekšpilsētā Šatū.