Šodien, 17. jūnijā, 130. gadskārta aprit rakstniekam Leonīdam Dobičinam!
Šajā dienā Vienības nama Krievu kultūras centra darbinieki apmeklēja pieminekli romānā „Pilsēta N” (1935) autoram, kurš tika uzstādīts blakus rakstnieka tēva kapam Daugavpils pareizticīgo kapos.
Atgādinām arī, ka pie Daugavpils Krievu nama sienas desmit gadus atpakaļ tika atklāta piemiņas plāksne L. Dobičinam.
Un simboliski, ka tieši šodien VN Krievu kultūras centrā notika Daugavpils sociālās aprūpes dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem zīmējumu izstādes “MANA PILSĒTA” atklāšana. Ekspozīcijas darbi atklāj ne tikai mākslinieku radošumu, bet arī viņu mīlestību pret Daugavpili, tās ielām un ēkām.
Un vēl aicinām visus us mūsu Latgales Centrālo bibliotēku (Rīgas ielā 22a, 2.stāvā), kur līdz 29. jūnijam ir aplūkojama interaktīva izstāde “Romāna “Enpils” autoram Leonīdam Dobičinam – 130”. Šajā izstādē arī izmantoti materiāli no Krievu kultūras centra fondiem.
Rakstnieks Leonīds Dobičins piedzima 1894. gada 5. jūnijā (pēc vecā stila – 17. jūnijā) Ļucinā (tagadējā Ludzā) apriņķa ārsta ģimenē, kuram drīzumā nācās pārcelties uz Dvinsku (Daugavpili). Leonīds mācījās Dvinskas reālskolā. 1911. gadā iestājās Petrogradas politehniskajā institūtā, kuru absolvēja 1916. gadā. 1918. gadā viņš pārcēlās uz Brjansku. Strādāja par skolotāju, statistiķi. Vēlāk pārcēlās uz Ļeņingradu.
1924. gadā debitēja ar saviem stāstiem Ļeņingradas žurnālā „Russkij sovremeņņik”. Stāstu krājumos „Tikšanās ar Līzu” (1927) un „Portrets” (1931) atspoguļoja „bijušās” pasaules un pēcrevolūcijas realitātes sadursmes. Savā pēdējā dzīves grāmatā, romānā „Pilsēta N” (1935), stāstījuma pamatā ir varoņa atmiņas par bērnības pilsētu – Dvinsku. Šī grāmata kalpoja par rakstnieka skarbas kritizēšanas iemeslu literārās diskusijas „Par cīņu pret formālismu un naturālismu” laikā, kas notika 1936. gada marta beigās un aprīļa sākumā. Pēc skandalozās sapulces, kas notika 1936. gada 25. martā Ļeņingradas Rakstnieku savienībā, diskusijas vidū Dobičins pazuda. Tiek uzskatīts, ka viņš izdarīja pašnāvību, kaut gan tas nav dokumentāli pierādīts.
