80 gadi no M. Kaļistratova nāves

Pirms 80 gadiem, 1941. gada 23. jūnijā, Daugavpils cietuma pagalmā tika nošauts sabiedriskais, politiskais un reliģiskais darbinieks, vienīgais krievs, kurš četras reizes tika ievēlēts Latvijas Republikas Saeimā – Meletijs Kaļistratovs.

Meletijs dzimis nabadzīgā vecticībnieku ģimenē Dvinskā. Viņš absolvējis Ilūkstes skolotāju semināru, gatavojoties kļūt par lauku skolotāju. Tajā pašā laikā viņš veica izglītojošo darbu vecticībnieku vidū, lasīja lekcijas, rakstīja rakstus par nacionālo garīgo izglītību, bija pastāvīgs žurnāla “Ticības vairogs” līdzstrādnieks. Bet liktenis lēma citādi – sākās Pirmais pasaules karš.

Tur Kaļistratovs pievienojās kņaza A. Livena armijai, kura vēlāk kļuva par ģenerāļa N. Judeniča armijas daļu. Pēc pēdējās sakāves Meletijs atgriezās dzimtajā pilsētā un aktīvi iesaistījās jaunās Latvijas valsts politiskajā dzīvē. 1920. gadā M. Kaļistratovs tika ievēlēts Daugavpils pilsētas domē, bet 1922. gadā – Saeimā. Tam sekoja auglīgs darbs četros Saeimas sasaukumos – Meletijs parādīja sevi kā dedzīgu cīnītāju par nacionālo minoritāšu tiesībām Latvijā; aizstāvēja vecticībnieku un krievu intereses, protestēja pret pareizticīgo baznīcu un klosteru nacionalizāciju. Ar viņa palīdzību izdevās uzlabot krievu kopienas stāvokli Latvijā – pēc viņa lūguma 28 Latgales pagastu pašvaldībās krievu valoda 1927. gadā saņēma oficiālās valodas statusu.

Diemžēl, Kaļistratova politiskā karjera tika pārtraukta pēc valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā. Meletijs tika arestēts kā opozīcijas politiķis un tika turēts Liepājas izolatorā politiski internētiem. Pēc atbrīvošanas 1935. gada 29. martā viņš saņēma Ulmaņa valdības pensiju par ilgiem parlamentārā darba gadiem, taču dalība politiskajās aktivitātēs viņam bija stingri aizliegta.

1940. gadā Meletiju, kurš strādāja par skolotāju, padomju vara iecēla krievu skolas Jaunbūvē direktora amatā. Bet jau 1940. gada 9. oktobrī NKVD viņu arestēja kā baltas kustības dalībnieku. Viņu apsūdzēja par kara noziegumiem pilsoņu kara laikā un par darba cilvēku mānīšanu deputāta darba laikā.

“Izmeklēšanas” laikā M. Kaļistratovs nenoliedza, ka brīvprātīgi iestājās Baltajā armijā, bet pārējās apsūdzības neatzina. Galīgais lēmums par šo lietu bija jāpieņem PSRS Iekšlietu tautas komisariāta īpašajai sanāksmei, taču tai to neizdevās izdarīt. 1941. gada 22. jūnijā sākās karš. Vācu karaspēks strauji tuvojās Daugavpilij. Pametot pilsētu, čekisti nošāva lielāko daļu Daugavpils cietuma ieslodzīto, ieskaitot Meletju Kaļistratovu. Tā 45 gadu vecumā tika aprauta viena no slavenākā Latvijas krievu politiskā darbinieka dzīve.